55. Kā mums jāmīl savs tuvākais?


Romiešiem    7. nodaļa

1 Jūs jau zināt, brāļi, es jau runāju uz tādiem, kas pazīst bauslību, - ka bauslībai pār cilvēku ir noteikšana vienīgi tik ilgi, kamēr tas ir dzīvs.
2 Piemēram, precēta sieva pēc bauslības saistīta ar vīru, kamēr tas dzīvs, bet, kad vīrs mirst, viņa kļūst brīva no bauslības, kas viņu saista pie vīra.
3 Tātad, ja tā, vīram dzīvam esot, nodosies citam vīram, viņu sauks par laulības pārkāpēju; bet, ja vīrs ir miris, viņa ir brīva no bauslības saistībām, un viņa, piederēdama citam vīram, nav vairs laulības pārkāpēja.
4 Tāpat arī jūs, mani brāļi, līdz ar miesīgo Kristu esat nonāvēti bauslībai un piederat citam, Tam, kas uzmodināts no mirušiem. Tāpēc nesīsim augļus Dievam!
5 Jo, kamēr mēs dzīvojām miesā, bauslības modinātās grēcīgās kaisles spēcīgi darbojās mūsu locekļos, tā ka mēs nesam augļus nāvei.
6 Tagad turpretim bauslība zaudējusi savu spēku pār mums, jo mēs viņai, kas mūs saistīja, esam miruši, tā ka nu varam kalpot jaunā garā un nevis pēc vecā burta.
7 Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!
8 Bet grēks, šī baušļa ierosināts, modināja manī visādas iekāres. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.
9 Es kādreiz dzīvoju bez bauslības, bet, kad nāca bauslis, grēks kļuva dzīvs, bet es nomiru.
10 Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja nest dzīvību, man atnesa nāvi.
11 Jo grēks, baušļa aizlieguma ierosināts, pievīla mani un ar to man atnesa nāvi.
12 Tātad bauslība kā tāda ir svēta un bauslis kā tāds - svēts, taisns un labs.
13 Vai tad labais man varēja atnest nāvi? Protams, ka ne! To ir darījis grēks. Tas, lai atklāti parādītos kā grēks, izlietodams labo par līdzekli, man ir nesis nāvi, lai, darbojoties bauslim, kļūtu pārpārim grēcīgs.
14 Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka varā.
15 Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru.
16 Bet, ja es to daru, ko negribu, es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba.
17 Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks.
18 Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.
19 Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.
20 Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.
21 Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.
22 Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai.
23 Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos.
24 Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?
25 Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā nu es ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.





Apgabals Konkordance Rakstuvietas