169. Kāds ir tavs pienākums pret Dievu?
1 Es, presbiteris, izredzētajai nama mātei un viņas bērniem, ko es patiesi mīlu, un ne tikai es, bet arī visi, kas atzinuši patiesību,
2 tās patiesības dēļ, kas mīt mūsos un būs ar mums mūžīgi.
3 Ar mums būs žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva Tēva un no Jēzus Kristus, Tēva Dēla, patiesībā un mīlestībā.
4 Es ļoti priecājos, ka esmu atradis starp taviem bērniem tādus, kas dzīvo patiesībā pēc pavēles, ko no Tēva esam saņēmuši.
5 Tagad es tevi lūdzu, cienītā, ne jaunu bausli tev rakstīdams, bet to, kas mums bija no sākuma, lai cits citu mīlam.
6 Un šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc Viņa baušļiem. Šis ir tas bauslis, kā jūs esat dzirdējuši no sākuma, lai jūs dzīvotu pēc tā.
7 Jo daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē; kas neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu, tas ir maldinātājs un antikrists.
8 Lūkojieties uz sevi, ka nepazaudējat to, ko mēs esam darbā panākuši, bet ka saņemat pilnu algu.
9 Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva; tam, kas paliek šinī mācībā, ir Tēvs un Dēls.
10 Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu.
11 Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos.
12 Kaut gan man jums ir daudz ko rakstīt, es negribēju to darīt uz papīra un ar tinti, bet es ceru nākt pie jums un runāt no mutes uz muti, lai mūsu prieks būtu pilnīgs.
13 Tevi sveicina tavas izredzētās māsas bērni.
|
